Bora karbīda fizikālās un ķīmiskās īpašības

Tas nereaģē ar skābes vai sārma šķīdumu, un tam ir augsts ķīmiskais potenciāls, neitronu absorbcija, nodilumizturība un pusvadītāju vadītspēja. Tā ir viena no visstabilākajām vielām pret skābi un ir stabila visos koncentrētos vai atšķaidītos skābju vai sārmu ūdens šķīdumos. Bora karbīds būtībā ir stabils zem 800 grādiem gaisa vidē. Tā kā tas tiek oksidēts augstākā temperatūrā, veidojot bora oksīdu, tas tiek zaudēts gāzes fāzē, kas padara to nestabilu un oksidējas, veidojot oglekļa dioksīdu un dibora trioksīdu.
Ja ir daži pārejas metāli un to karbīdi pastāv līdzās, tam ir īpaša stabilitāte. Ja ir 1000-1100 grāds, IV, V un VI grupas pārejas metāli periodiskajā tabulā spēcīgi reaģē ar bora karbīda pulveri, veidojot metālu borīdus. Tomēr augstākās reakcijas temperatūrās literatūras ziņojumi liecina, ka bora karbīds ir viegli nitrēts vai reaģē ar pārejas metālu oksīdiem, veidojot atbilstošus bora nitrīdus un borīdus, no kuriem lielākā daļa ir retzemju un sārmzemju metālu heksaborīdi.
Izkausējot nātrija hidroksīdu, kālija hidroksīdu, nātrija karbonātu un kālija karbonātu, bora karbīds viegli sadalās un nosaka bora saturu.
Tā Mosa cietība ir aptuveni 9,5, padarot to par trešo cietāko materiālu pēc dimanta un kubiskā bora nitrīda, un tā cietība ir augstāka nekā silīcija karbīdam. [2-3]
Pateicoties sagatavošanas metodei, bora karbīdam ir nosliece uz oglekļa defektu veidošanu, kā rezultātā bora un oglekļa attiecība mainās ļoti daudz, neietekmējot tā kristālisko struktūru, kas bieži noved pie tā fizikālo un ķīmisko īpašību samazināšanās. Šādus defektus bieži ir grūti atšķirt ar pulvera difrakciju, un to noteikšanai bieži nepieciešama ķīmiskā titrēšana un enerģijas zudumu spektroskopija.
Jāņem vērā, ka papildus B4C bora karbīda materiāliem var būt dažādas stehiometriskās attiecības. Pašlaik zināmā B:C stehiometriskā attiecība ir 4 ~ 10,5.